Mums te Latvijā jau sen nerimstas strīdi ap jaunās galvenās bibliotēkas ēku ar nosaukumu “Gaismas pils”. Saskaņā ar informāciju no ofic. mājaslapas, pašreizējās plānotās būvniecības izmaksas ir 114,6 miljoni latu, tātad 164.25 miljoni eiro jeb 225 miljoni dolāru.
Paskaitīsim, ko par šo naudu var izdarīt tautas izglītošanai.
Latvijā dzīvo 2.3 miljoni, no tiem, pēc dažādiem datiem, internetu lieto no 600 tūkstošiem līdz miljonam cilvēku. Visticamāk – vairāk, tāpēc es ņemšu augšējo ciparu, tas ir pilnīgi attaisnojami. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir pieeja kompjiem, vienalga kādiem un vienalga kur. Vēl 300 tūkstoši cilvēku ir vai nu pārāk veci, vai pārāk jauni, lai viņiem būtu aktuālas bibliotēkas un internets.
Tādējādi pāri paliek miljons cilvēku bez kompjiem. Pats lētākais netbuks, kā OLPC, Intel Classmate PC vai Asus EEE pie šādiem apjomiem maksā ap 200$ par gabalu.
Tātad mēs varam nopirkt izglītojošos kompjus VISIEM, kam to nav, un vēl paliks pāri sīkumiem. Bet labāk tā – tā kā ne visi no šiem cilvēkiem māk lietot kompi, un ne visiem viņš ir vajadzīgs, nopirksim pa 1 uz ģimeni. Nosacīti pieņemsim, ka ģimenē ir tikai 2 cilvēki – lai pietiktu visiem ar rezervi.
Kopumā no 225 miljoniem mēs iztērējām tikai 100. Vēl 50 – gads, divi vai trīs bezmaksas interneta šiem cilvēkiem. 5$-10 uz ģimeni – pilnīgi reāla cena, ja valsts uzrīkos tenderi lielam iepirkumam, jo internets par 10$ pilsētās mums ir jau tagad. Internets nebūs baigi ātrs, bet izglītības mērķiem vairāk nekā pietiekams. Otrais variants – nouti ar wimax un vispārējs wimax pa visu valsti – nu nezinu, vai te pietiks ar 50 miljoniem, bet vismaz lielajām pilsētām vajadzētu pietikt.
Jau ir labi – netā ir ļoti daudz bezmaksas izglītojošu resursu, kaut arī krieviski vai angliski, atcerēsimies kaut vai to pašu daudzināto Europeanu, kura beigu beigās tomēr atvērās. Bet mums ir vēl 75 miljoni – pusi mēs varam iztērēt jaunajai bibliotēkas ēkai – tikai pieticīgai un paredzētai ekskluzīvi vērtīgu grāmatu un rokrakstu arhīva glabāšanai. Vēl 20 miljonus – cilvēku apmācīšanai, kā lietot internetu un kompjus.
Un pēdējos 20 – latviešu grāmatu digitalizēšanai un e-bibliotēkas saitam. Rietumu grāmatas digitalizēt diži nevajag – tās, kuras drīkst, Eiropas Savienība uztaisīs, bet kuras zem kopiraita, tās arī nedrīkst. Tādi izdevēji paši pārdos caur saitu.
Manuprāt, augstāk aprakstīta daudz racionālāka 225 miljonu izmantošana, nekā plānotā būvniecība. Turklāt ES parasti zem šādiem projektiem ar prieku atmet kalnus piķa – tā ka mēs uz haļavu dabūsim vēl desmitus, ja ne simtiem miljonu.
P.S. Un nevajag, lūdzu, man atstāt komentārus garā “valdība kropļi un tas viss ir atkati”. Pasaule no tiem labāka nekļūs. Iespējams, jums tas būs atklājums, bet valstu, kurās cilvēki mīl un uzticas varai, pasaulē ir ārkārtīgi maz. Par ko tas liecina, es uzrakstīšu nākamajā postā.